Janvāra un februāra zemā faktiskā inflācija, kā arī iespējamais siltumenerģijas cenu kritums gada vidū, ļauj samazināt šā gada vidējās inflācijas vērtējumu līdz 1%, tomēr gan paturot prātā elektroenerģijas cenu netiešo ietekmi, kā arī nenoteiktību saistībā ar pārtikas cenām jaunajā ražas sezonā, norāda Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsver, ka inflācijas samazināšanās tendence ir bijusi noturīga: janvārī inflācijas gada pieaugums bija 0,6%, februārī – 0,3%, savukārt gada vidējā inflācija februārī bija 1,8%. Jau vairākus mēnešus Latvijas inflācijas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, un, iespējams, ka jau februārī Latvija pati ierindosies kritērija atsauces valstu kopā starp trīs zemākās inflācijas valstīm ES - pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācijā rādītāja ziņā.

Noturīgi zemo inflāciju šī gada pirmajos mēnešos ir noteicis gan administratīvi regulējamo cenu kritums, gan stabilās energoresursu cenas globālajos tirgos, uzsver LB pārstāvis. Februāra inflāciju Latvijā noteica vispirms dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums, saskaņā ar kuru mainījās siltumenerģijas tarifi, kā arī vēl joprojām notiekošās iepriekšējās sezonas apģērbu un apavu izpārdošanas. Gada inflācija februārī saruka galvenokārt uz mazāka nekā pērn februārī degvielas cenu kāpuma rēķina, gan arī mazāka nekā pērn neapstrādātās pārtikas cenu pieauguma ietekmē.

«Šobrīd var teikt, ka inflācijas kāpuma risku nerada nedz ražotāju cenu izmaiņas, nedz darba tirgus,» uzsver I. Rimšēvičs. Ražotāju cenu mēneša pieaugums janvārī kopējai iekšzemes tirgū pārdotajai produkcijai bija vien 0,1%. Arī uz enerģijas cenām gada laikā gaidāma labvēlīga vairāku iekšzemes faktoru ietekme: tuvākajos mēnešos to pozitīvi vēl varētu ietekmēt dabasgāzes tirdzniecības cena un pozitīvs efekts uz siltumenerģijas cenām citu izmaksu samazināšanās rezultātā, piemēram, Rēzeknē un Rīgā.

Arī no darba tirgus viedokļa raugoties, būtiski inflācijas riski šobrīd nav redzami, uzskata LB. Darbaspēka trūkuma novērtējums, kādu to redz uzņēmēji, ir stabilizējies un vakanču skaits pakāpeniski atgriežas līmenī, kādā tas atradās periodā pirms straujās izaugsmes. Lai arī turpmāk ir sagaidāms darba samaksas neliels kāpums, tas visumā būs līdzvērtīgs darba ražīguma kāpumam, nepalielinot ražošanas izmaksas un līdz ar to arī neradot spiedienu uz cenām, saka I. Rimšēvičs.

Viens faktors, kas inflāciju vēl šogad varētu potenciāli paaugstināt, ir rudenī gaidāmā elektroenerģijas tirgus liberalizācija apvienojumā ar obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu patērētajai elektroenerģijai. Tomēr LB vadītājs norāda, ka ietekme uz inflāciju gan pašlaik vērtējama kā samērā neliela – pieņemot, ka tirgus liberalizācija notiek septembrī, elektroenerģijas iespējamais sadārdzinājums varētu paaugstināt šī gada vidējo inflāciju par aptuveni 0,2 procentpunktiem.